Savu pilno ceļasomu
es nolieku
uz veca un sveķaina celma,
lai vēji to apsmaržo
un skudras aplūko.
Tajā somā nav daudz –
tikai ceļi, ko kopā mēs gājām,
bet pašā kaktiņā klusiņām dus
ilgas pēc mājām.Bet apkārt brūklenes
kā mazi sārti un
nerātni smaidi,
kā zīdaiņa asaras,
kā mulsinošs sveiciens
no Tevis
un vasaras.
Pirmsskola
